<br />
<b>Notice</b>:  Undefined index: title in <b>/home/webroot/piksas/source/base_clases/dwoo/compiled/home/webroot/piksas/source/template/content.htm.d17.php</b> on line <b>5</b><br />

Gunāra Ulmaņa piemiņas izstāde

 

Norvēģija

Ugunskurs

Ziemeļu ainava

 

Gunārs Ulmanis
1938 – 2017

 
Sibīrijas vientuļais vilks, gleznotājs, mākslas skolas direktors, sapņotājs, Kārļa Ulmaņa dzimto māju “Pikšu” tiešais mantinieks un muzeja direktors teju divdesmit piecus gadu garumā, tie ir tikai daži no Gunāra Ulmaņa raksturojošiem apzīmējumiem. Piedzimis “Pikšu” sētā tautas Vadoņa – Kārļa Ulmaņa spozmes laikā, viņš neapzinājās, ka reiz šo vietu pārvaldīs kā valsts ierēdnis, kopjot no paša bērnības atmiņām izgaisušā onkuļa piemiņu. Gunāra māte, kas kopā ar vīru vadīja saimniecību tās uzplaukuma laikā, izsūtījumā Krasnojarskā savās sarunās “Pikšas” nekad vairs nepieminēja. Tieši ar Sibīriju saistījās Gunāra pirmās apzinātās bērnības atmiņas – bangojoša, milzīga upe, kas aprij plostus savās krācēs un slāpē tajās bērnu un sieviešu klaigas. Cilvēka iespēju robežas attiecībā pret dabu viņš apjēdza jau agrā bērnībā un vēlāk, strādājot par meža taksatoru Sibīrijas taigā, dodoties ģeologu ekspedīcijās, viņš patiesi izbaudīja dabas varenību un skaistumu. Tā viņu aizrāva un fascinēja. Gunāra glezniecībā šīs attiecības pastāvīgi ir jūtamas - vientuļā gājēja tēls uz monumentālu ainavu fona ir motīvs pie kura viņš savos darbos vienmēr atgriezās. Skatītājam varētu likties, ka krāsas un tēli Gunāra gleznās ir kā simboliska metafora, tomēr dokumentālie foto un ceļotāju liecības apliecina, ka viņa darbos ir traktēts precīzs dabas vērojums bez pārspīlējumiem un apzināta dramatizējuma.
 
Mīlestība uz mākslu un dabu saveda Gunāru kopā ar viņa sievu, lietuviešu izcelsmes grafiķi Gražinu. Savā kāzu ceļojumā viņi devās laivās pa krāčainām austrumu Sajānu kalnu upēm. Gražinas akvareļos atklājas cita veida dabas poēzija. Viņas mīļākais motīvs ir mēness gaisma, vai saules rieti un lēkti. Reizēm viņa ir gleznojusi gaismu, kas tumsā krīt no “Pikšu” darbnīcas logiem, kur Gunārs nenogurstoši pa naktīm strādāja, veidojot kādus ekspozīciju elementus vai statīvus. Viņš “Pikšās”, paša vārdiem sakot, nokalpoja līdz pēdējai mūža stundai, dodot ierosmes, norādījumus turpmākajiem muzeja projektiem, aizvien uzdodot jautājumus par vērtībām, turpinot meklēt un aicinot neieslīgt paštīksmē citus. Gunāra Ulmaņa piemiņas izstāde eksponēti līdz šim skatītājam neredzēti darbi un tā veidota, lai atainotu pretstatus un kontrastus gan autora personībā, gan viņa sarežģītajā mūžā, gan veldzētu skatītājus ar dokumentālām dabas ainavām no ekspedīcijām pa Sibīriju līdz pat Arktikas tālākajam ziemeļu ragam.
Autortiesības © 2010 "Pikšas"