<br />
<b>Notice</b>:  Undefined index: title in <b>/var/www/html/piksas/source/base_clases/dwoo/compiled/var/www/html/piksas/source/template/content.htm.d17.php</b> on line <b>5</b><br />

Par muzeju

Pasākumi

 

 

Barikāžu laiks Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas"

 

Barikāžu laiks daudziem no mums atsauc atmiņā trauksmaino Atmodas periodu. Par to 6. klases vēstures grāmatā mūsdienās ir rakstīts:

‘’Gandrīz pusgadsimtu Latvija atradās Padomju savienības jeb PSRS teritorijā. Šajā laikā nebija atļauts runāt par neatkarīgās Latvijas laiku, glabāt un izmantot tā laika simboliku, dziedāt dziesmas, rakstīt literatūru, radīt mākslas darbus [..], kur slavinātu latviešu nacionālās idejas."

Bet tas nenozīmē, ka cilvēki samierinājās ar padomju režīmu un aizmirsa brīvās Latvijas laiku.

To apliecina notikumi, kuri ieguvuši nosaukumu "Trešā Atmoda". Ar šo laiku saistās arī mūsu muzeja vēsture.

1989. gada 4. septembrī notika K. Ulmaņa 112. gadadienas pasākums. Nojaukto ‘’Pikšu’’ māju pagalmā pulcējās ļaudis. Sarīkojumā tika saziedoti 3254,40 rubļu Ulmaņu dzimtas kapu sakopšanai.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas izskanēja ideja par Kārļa Ulmaņa dzimtas māju atjaunošanu un muzeja izveidi.

Tā soli pa solim no atmodas laika ir virzījusies K. Ulmaņa piemiņas muzeja vēsture. To pārcilājos, varam sacīt, ka tā ir skatāms no trīs aspektiem – K. Ulmaņa personību un politiskās darbību raksturojoša vieta, Zemgales viensētas un tās iemītnieku dzīves gājuma raksturojoša vieta, Atmodas laikā sācis tapt un ar tautas entuziasmu un atbalstu veidots muzejs.


 

 

Atceroties muzeja pirmsākumus

 

1993. gada 22. decembrī ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pavēli nr. 171 tika apstiprināts Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs ‘’Pikšas’’ nolikums.

 

22. decembris ir muzeja dzimšanas diena. Tā ik gadu mudina atcerēties muzeja pirmsākumus, tā veidotājus un ļaudis, kuri muzejā strādājuši.

 

1989. gada  10. jūnijā vietējā laikrkstā, kas toreiz saucās ‘’Komunārs’’, tika publicēts aicinājums  doties uz ‘’Pikšām’’, kur saglabājušās  bija tikai saimniecības ēkas, bet dzīvojamā māja un klēts, veicot meliorācijas darbus, - nojauktas.  Pirmajā talkā izskanēja aicinājums attīrīt liepu aleju, kas savulaik veda uz  dzīvojamo māju, jo gaisā virmoja ideja par Pikšu atjaunošanu.

 

Ar  šādām aktivitātēm, kas balstījās uz ļaužu entuziasmu, aizsākās muzeja veidošana. Starp mums noteikti ir daudz cilvēku, kuri redzējuši to ‘’izaugam’’. Tomēr laiku laikos ar muzeju bija, ir un būs saistāms ilggadējā muzeja direktora un gleznotāja Gunāra Ulmaņa (1935 – 2017) vārds.

 

Grāmatā ‘’Pikšas’’, kas klajā nāca neilgi pēc Gunāra Ulmaņa aiziešanas mūžībā, ir citāts no viņa sacītā, atceroties muzeja pirmsākumus: 

‘’Bez manis nevarēja, jo es esmu mantinieks. /../Sāka risināt sarunas, prasīja, ko es domāju, vai to vajag. Protams, es teicu, ka vajag /../’’

1991. gada 4. jūnijā no Sibīrijas atgriezās Gunārs Ulmanis,  lai iesaistītos Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja  celtniecībā un veidošanā.

 

‘’Sākumā visi bija pakļauti tautas atmodai. Dzīvoja, balstoties uz kopējo emocionālo pacēlumu. Neviens neuzdeva jautājumus, vai Kārlis Ulmanis ir labs vai slikts un vai patriotisms ir labi vai slikti. To neprasīja, jo tas bija skaidrs pats par sevi’’ – tā sacīja Gunārs Ulmanis, atceroties to laiku, kad muzejs vēl tikai veidojās.


 

No 15.novembra Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” apmeklētājiem tiek atvērts. Muzeja apmeklējumu ir iepriekš jāpiesaka!


 

 

Latvijas vēsturiskie novadi - Zemgale

 

Kas kopīgs Zemgalei un Kurzemei? Horizonts! Vienīgi Zemgalē tas ir uz visām četrām debespusēm skaidri redzams. Viens Mikus un divi Gati, lai cik fantastiskti tas neizklausītos, šķetinās Kārļa Ulmaņa neviennozīmīgo personību, iegrimsim Zemgales plašajos līdzenumos, meklēsim Sēlijas pēdas un dzersim un ēdīsim tīru medu. Tāds plāns RETV filmēšanas grupai šai reizei.

 

 

Ar jaunu izstādi un jauniem iemītniekiem kūtī

 

Ilgu laiku esam gaidījuši brīdi, kad muzejā atkal dzirdēsim apmeklētāju balsis. Beidzot tas ir klāt, atnācis līdz ar ceriņu smaržām un ziedu krāšņumu ne tikai plašajā Ceriņu dārzā Dobelē, bet arī pie mums muzejā, ko ieskauj Zemgales plašie lauki.

 

Apmeklētājiem piedāvājām skatīt ne tikai muzeja pastāvīgo ekspozīciju Pikšu vecajā dzīvojamā mājā, klētī un šķūni, bet arī izstādi “Cūku būšana” kūtī, kur līdzās izzinošai izstādei par cūkām var skatīt govju fotogrāfijas, kas atceļojušas no Latvijas Lauksaimniecības muzeja Talsos. Fotogrāfijas tapušas pirms vairākiem gadiem un ir interesantas ar to, ka tajās redzamas govis, kas sastaptas Kurzemē.

 

Jaunums apmeklētājus gaida arī muzeja izstāžu zālē. To veido fotogrāfijas, ko iesūtīja fotokonkursa “Manas dzimtas mājas un ļaudis” dalībnieki. Konkursu pērn organizēja muzejs un tas bija plaši pārstāvēts. Kopumā tajā piedalījās vairāk nekā 40 konkursantu gan no Dobeles novada, gan Tukuma apkaimes un Līvāniem.

 

Atgādinām, ka muzeja apmeklējums var notiks tikai muzeja darba laikā,  aicinām apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt muzeju, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.

Autortiesības © 2010 "Pikšas" | Piekļūstamības paziņojums (piksas.lv)ksas.lv,