<br />
<b>Notice</b>:  Undefined index: title in <b>/var/www/html/piksas/source/base_clases/dwoo/compiled/var/www/html/piksas/source/template/content.htm.d17.php</b> on line <b>5</b><br />

Par muzeju

Pasākumi

 

PĀRCELTS - Muzejā piestās aizvadītā gadsimta sākumā ražoti auto

Ar muzeju nesaistītu apstākļu dēļ pasākums nenotiks un tiek pārcelts uz nenoteiktu laiku. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām! Pasākuma norises datums tiks precizēts, aicinām sekot līdzi izmaiņām.

 

Šajā nedēļas nogalē, 24. jūlijā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā bija plānots, ka piestās antīko spēkratu sezonas romantiskākā un krāšņā braucienu “Retromance”  dalībnieki - seno spēkratu entuziasti no Latvijas Antīko automobiļu kluba. Brauciens tapis sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju.

 

Iecerēts, ka izbraukuma dalībnieki muzejā ‘’Pikšas’’ piestās ap pulksten 15.00 un te uzkavēsies līdz pulksten 17.00.

 

Apmeklētāji varēs redzēt vairākas retro tehnikas „pērles”. Pasākuma senākais spēkrats būs 1920. gadā ražotais, ar ekskluzīvu virsbūvi aprīkotais “Panhard&Levassor X-36”. Elitāros ASV spēkratus pārstāvēs 1936. gadā pēc individuāla pasūtījuma ražotais “Packard – Super 8 model. 1404”, kas saglabāts pilnīgi oriģināls. Skatītāji varēs aplūkot reto 1938. gada “Ford-Vairogs V8 mod. 81” ugunsdzēsēju automobili, kura šasija tapusi Rīgā, bet virsbūve Jelgavā.

 

“Retromances” automobiļu parādi papildinās Rīgas Motormuzeja kolekcijas spēkrati. “Retromance” ir seno spēkratu brauciens, ko organizē Latvijas Antīko automobiļu kluba biedri sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju. Braucienā tradicionāli piedalās līdz 1945. gadam ražoti automobiļi.

 

Plānotais krāšņo auto un laikmetam atbilstoši saposto ekipāžu skaits ir aptuveni 30 automobiļi, tomēr pasākuma rīkotāji uzsver, ka senie spēkrati ir kaprīzi un ceļš no Rīgas uz Jelgavu, kur tie būs skatāmi pirms ieradīsies Pikšās, prasīs no tiem īpašu izturību.


 

 

Ainava – muzeja būtiska sastāvdaļa

 

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja ‘’Pikšas’’ teritorija ir apmēram divus hektārus liela. Te ir gan mājas, kas raksturo šīs vietas sākumu no tiem laikiem, kad ‘’Pikšas’’ vēl tikai sāka veidoties, gan tās, kas celtas aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados, gan arī tās, kas celtas mūsdienās. Gan senatnē, gan šodien būtiska vieta ir atvēlēta dārzam.

 

Akcentējot tieši dārza nozīmi laiku lokos 20. jūlijā muzejā piestāja filmēšanas grupa, kas darbojas ICOM (Starptautiskā Muzeju padome (ICOM – International Council of Museums), kas dibināta 1946. gadā, ir pasaules muzeju darbiniekus vienojoša nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura darbojas sabiedrības labā, rūpējoties par kultūras un dabas mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu) projektā.

 

Tā vadītāja ANTRA MEDNE, kura ir ICOM Latvija Latvijas nacionālās komitejas valdē un ir arī Aleksandra Čaka muzeja direktore, par ieceri pastāstīja plašāk.

  • Valdē radās doma, ka vajadzētu akcentēt personību muzeju ainavas, kas ir pievienotā vērtība visam muzejam pie tā, kas tur skatāms ikdienā. Filmēšana piestās gan muzejos laukos, gan pilsētā, lai parādītu ainavas lomu muzeja ikdienā, kā arī uzzinātu, kā tā mainījusies ilgākā laika periodā.
  • Plānots filmēt tikai sešos – no tiem Zemgalē trīs – muzejos: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā ‘’Pikšas, Pētera Upīša piemiņas muzejā, Dobelē, un Viļa Plūdoņa muzejā ‘’Lejnieki”.
  • Izvēlējāmies atšķirīgus muzejus. Atšķirīga ir gan muzeju vēsture, gan ainava, gan tās nākotnes redzējums.
  • ‘’Pikšas’’ ir muzejs, kas tapis Atmodas laikā gandrīz klajā Zemgales laukā, par šo vietu bija tikai atmiņas, dažas skices un zīmējumi. Interesanti ir papētīt, kā tas pārmainījies trīsdesmit gadu laikā. Projekta ideja ir nevis vērtēt – slikti vai labi, un to neviens arī nezina, kā ir slikti un kā ir labi, bet, kā mainās ainava, kāda tā bija pirms 20 vai 10 gadiem un kāda tā varētu būt pēc desmit gadiem un pat vēl tālākā nākotnē.
  • Man bija iespēja būt Pikšās pavasarī, kad muzejam visapkārt ziedēja rapšu lauki. Interesanti bija vērot muzejam tik tuvu un visapkārt  ainavu ar tik dzelteniem laukiem un aizdomāties, ka tādas krāsas pirms daudziem gadiem te pat iztēloties nevarēja.

 

Senās fotogrāfijas, kas iemūžinātas Pikšu teritorijā, liecina par tā laika ainavu un raksti laikrakstos stāsta, kā ainavas veidošanā iesaistījās ne tikai mājas ļaudis, bet arī plašāka sabiedrība. Piemēram, 1935. gada pavasarī Pikšās stādīja liepas. Par šo notikumu toreiz rakstīja:

“Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimtās mājas Berzmuižas «Pikšās» /../ pulcējās Berzmuižas skolu jaunatne, Berzmuižas mazpulks, aizsardzes un aizsargi, sabiedriskie darbinieki un pagasta iedzīvotāji, lai parādītu godu un atzinību Berzmuižas skolas izcilam skolniekam un labdarim, ministru prezidentam K. Ulmanim, iedēstot pieminas kociņus. /../ Cauri mājas dārzam iedēstīja liepu aleju, vairāk kā 100 liepiņas. Aiz dārza iestādīja bērzu birstalu. Ar liepām apstādīja arī iebraucamo ceļu Pikšas. Vairāki pagasta iedzīvotāji bija paņēmuši līdzi ābelītes, kuras iestādīja mājas dārzā. Berzmuižas pagasta aizsardzes bija paņēmušas līdzi rožu stādus, ar kurām izdaiļoja dārzu.‘’

 

Tā ainava Pikšās un mājas apkaimē tika veidota toreiz, bet tagad muzeja ‘Pikšas’’ vadītāja ILGA ĶIPSNE teic:

  • Veidojot ainavu ap muzeju, ņemam vērā divus nosacījumus – praktisko, ka jāstāda tas, kas iztur lielus vējus un smilšaino zemi, un idejisko - cenšamies, lai dobē ap dzīvojamo māju būtu tās pašas puķes, kas mūsu vecvecmāmiņām dobēs auga pagājušajā gadsimtā.

Ja apmeklētāji, ienākot muzeja pagalmā,  ir sajūsmā, emocionāli uzrunāti, atceras savu bērnību un dārzus vecvecāku mājās,  saprotam, ka viss kārtībā, esam trāpījuši desmitniekā!

 

Gunārs Ulmanis – ilggadējais muzeja direktors, -  sākot veidot muzeju, domājot par to kā veidot ainavu, kas šeit ir vērtīga muzeja sastāvdaļa, lūdza padomu savam Sibīrijas likteņa biedram Kazimiram Urbonavičum, kurš tolaik bija Palangas Botāniskā parka veidotājs. Atbilde bija – horizonts, Zemgales horizonts. Gunārs Ulmanis, aizejot mūžībā, kā nerakstītu testamentu mums atstāja norādījumu:  “Nesacūkojiet horizontu!” To turam kā likumu gan praktiskā, gan simboliskā nozīmē.

 

Arī Antra Medne akcentēja, ka ainava tā ir virzība un kustība, attīstība. Ir interesanti vērot, kā tā mainās.

  • Mūsu mērķis ir iegūt materiālu par muzeju ainavām gan filmējot, gan fotografējot. Nākamajā gadā būs starptautiska konference, kurā aicināsim piedalīties kolēģus no Krievijas un Skandināvijas, jo arī citviet ar interesi pievēršas šim tematam.

Par katru vietu, kur piestāsim, izveidosim piecu līdz desmit minūšu filmu. Katrs muzejs, kur tika filmēts, saņems iegūto materiālu, ko varēs izmantot savām vajadzībām. 


 

 

4.junijā muzejs "Pikšas" tiek atvērts apmeklētājiem

 

Sākot ar 2021.gada 04. jūniju Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas" tiek atvērts apmeklētājiem.

 

Katru apmeklētāju muzejs uzņems individuāli un nodrošinās apmeklētāju vienvirziena plūsmu. Savukārt kultūrvietas klātienes apmeklētājiem jāievēro savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas. Jālieto mutes un deguna aizsegs.

 

Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst.09:00-16:00, arī sestdienas un svētdienās. Ieeja ar muzeja biļetēm un tikai ar skaidras naudas norēķinu!

 

Neskaidrību situācijās jautājiet:

 

Gaidīsim ciemos!

 

Ievērojiet visus valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un esiet atbildīgi pret sevi, saimniekiem un citiem apmeklētājiem! Aktuālajai informācijai par epidemioloģisko situāciju seko līdzi www.spkc.gov.lv un covid19.gov.lv


 

 

Ar jaunu izstādi un jauniem iemītniekiem kūtī

 

Ilgu laiku esam gaidījuši brīdi, kad muzejā atkal dzirdēsim apmeklētāju balsis. Beidzot tas ir klāt, atnācis līdz ar ceriņu smaržām un ziedu krāšņumu ne tikai plašajā Ceriņu dārzā Dobelē, bet arī pie mums muzejā, ko ieskauj Zemgales plašie lauki.

 

Apmeklētājiem piedāvājām skatīt ne tikai muzeja pastāvīgo ekspozīciju Pikšu vecajā dzīvojamā mājā, klētī un šķūni, bet arī izstādi “Cūku būšana” kūtī, kur līdzās izzinošai izstādei par cūkām var skatīt govju fotogrāfijas, kas atceļojušas no Latvijas Lauksaimniecības muzeja Talsos. Fotogrāfijas tapušas pirms vairākiem gadiem un ir interesantas ar to, ka tajās redzamas govis, kas sastaptas Kurzemē.

 

Jaunums apmeklētājus gaida arī muzeja izstāžu zālē. To veido fotogrāfijas, ko iesūtīja fotokonkursa “Manas dzimtas mājas un ļaudis” dalībnieki. Konkursu pērn organizēja muzejs un tas bija plaši pārstāvēts. Kopumā tajā piedalījās vairāk nekā 40 konkursantu gan no Dobeles novada, gan Tukuma apkaimes un Līvāniem.

 

Atgādinām, ka muzeja apmeklējums var notiks tikai muzeja darba laikā,  aicinām apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt muzeju, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.


 

 

Saņemts atbalsts sētas atjaunošanai

 

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) martā bija izsludinājis projektu konkursu “Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales Kultūras programma 2021”.

 

Programmas mērķis ir veicināt Zemgalei raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību plašai sabiedrībai, sniedzot ieguldījumu Latvijas kultūrvides līdzsvarotā un kvalitatīvā attīstībā. Konkursā piedalījās arī Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” cerot uz atbalstu vēsturiskās sētas pie muzeja vēsturiskās ēkas atjaunošanai. Ieceres īstenošanai piešķirts 4500 eiro.

 

Kā vēsta ZPR publiskotā informācija, pavisam ZPR tika iesniegti 132 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 593221,39 eiro. Šogad konkursam iesniegti vērtīgi projekti, un konkurence bijusi īpaši sīva, tomēr, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, ekspertu komisija nolēma atbalstīt 50 projektus, sadalot konkursa pieejamo finansējumu 118 415,00 eiro apmērā. Diemžēl daži projekti netika nodoti ekspertu vērtējumam, jo tie neatbilda ZKP nolikuma prasībām (galvenokārt nekorektas tāmes dēļ).

 

Eksperti galvenokārt atbalstīja projektus, kas vērsti uz dažādu kultūras procesu izpēti, tehnisko projektu izstrādi, nozīmīgu kultūras objektu vai priekšmetu restaurāciju, kā arī uz dažādām interaktīvām izpausmēm kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Atbalstīto projektu vidū ir vairāki mākslas simpoziji un festivāli, dažāda mēroga sarīkojumi un koncerti, kuri notiks ārpus telpām, izglītojoši pasākumi, meistardarbnīcas un nodarbības. Atbalstu guvuši galvenokārt tie projekti, kuru īstenošana nav saistīta ar vērienīgu kultūras pasākumu rīkošanu. Tāpat finansējums tika piešķirts vairāku grāmatu izdošanai, pētījumiem un ierakstu digitalizēšanai.

 

Par Pikšu mājām zināms, ka  pirms Otrā pasaules kara tās toreizējie saimnieki Vilis un Elīze Ulmaņi, pēc Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja aicinājuma bija ar mieru atdot brīvdabas muzejam,  lai tās vietā uzceltu jaunu – Zemgales jaunsaimniekiem raksturīgu māju. Taču, ieguldot līdzekļus saimniecības ēku celtniecībā, jaunas dzīvojamās ēkas celtniecība nesākās, vecajai dzīvojamai ēkai 1940. gadā piebūvēja nelielu stiklotu verandu.

 

Dzīvojamo ēku gan no verandas puses, kur ir arī ieeja mājā, gan no otras puses, kur ir dārzs, ieskauj sēta. Tādējādi Pikšas izveidojās kā Zemgales viensēta ar tai būtiskiem elementiem – verandu un sētu ap māju, kas ieskauj dārzu. Par to, ka sēta Pikšās ir bijusi liecina gan senas fotogrāfijas, gan glezna, kurā atainotas Pikšas.

 

Kopējā ainava ir unikāla un īpaši nozīmīga “Pikšu” muzeja visā teritorijā, kas ar savām atjaunotajām ēkām pati par sevi ir ekspozīcija un tajā integrētie objekti ir eksponāti. Atjaunojot senās Zemgales viensētas vienu no būtiskākajiem elementiem – sētu -, muzejs pilnvērtīgi varēs pārstāvēt Zemgales viensētas liecību, kā arī iekļaut stāstus par viensētas elementiem Skolas somas programmā, kā arī stāstīt par zemnieku dzīvi viensētā laiku lokos, kur būtiska loma bija sētai, kas pasargāja dārzu no mājlopiem, mājputniem, kā arī savvaļas dzīvniekiem.

Autortiesības © 2010 "Pikšas" | Piekļūstamības paziņojums (piksas.lv)ksas.lv,